Kredītinformācijas birojam – 10! : AS Kredītinformācijas Birojs

Kredītinformācijas birojam – 10!

Vai 10 gadi ir daudz vai maz? Jautājums, ar ko salīdzina! 10 gadi ir bijuši tieši tik daudz, lai Kredītinformācijas Birojs kļūtu par spēcīgu zobratu Latvijas finanšu sistēmā. Patērētāju tiesību aizsardzības likums pirms kredīta izsniegšanas uzliek par pienākumu pārbaudīt personas spēju atmaksāt aizdevumu, un tieši šis ir Kredītinformācijas Biroja darbības lauciņš. Jo ātrāk un precīzāk mēs griežamies, jo efektīvāk un ātrāk kredītiestādes var pieņemt lēmumus par finansējuma izsniegšanu gan privātpersonām, gan uzņēmējiem.

Arī pašiem kedītņēmējiem ir svarīgi zināt savu kredītlimitu, lai neuzņemtos pārāk lielas saistības, kuras pēc tam būtu grūtības atmaksāt. Savukārt uzņēmumiem nodrošinām iespēju noskaidrot informāciju par saviem klientiem un sadarbības partneriem, lai darījumi būtu droši. Līdz ar to esam par atbildīgu un drošu kreditēšanu visiem.

Nedaudz par vēsturi

Kredītinformācijas biroju rašanās vēsture iestiepjas 19. gadsimta Anglijā, kad šuvēji dārgu uzvalku šūšanai piedāvāja kredītu, jo ne visi klienti samaksu varēja veikt uzreiz. Tomēr nereti iedzīvotāji nespēja norēķināties par preci, un šuvēji cieta finansiālus zaudējumus. Šī iemesla dēļ daudzi sāka apmainīties ar informāciju par personām, kuras bija parādā vai nebija atgriezušas aizdevumu.

Vēlāk līdzīgas problēmas radās arī tirgotājiem, piemēram, kad pagājušā gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā parādījās pirmās elektriskās veļas mazgājamās mašīnas. Tās bija ļoti dārgas un tikai retais varēja atļauties par to samaksāt uzreiz, tāpēc tirgotājiem bija svarīgi pārliecināties, vai personai tiešām var uzticēties un preci izsniegt ar pēcapmaksu.

Līdz ar finanšu tirgu arvien lielāku globalizāciju 20. gadsimta otrajā pusē, kredītinformācijas apmaiņa kļuva arvien svarīgāka. Tehnoloģiju un datu analīzes attīstība pavēra jaunas iespējas ātrāk un precīzāk novērtēt kredītrisku. Tas savukārt radīja iespēju izvēlēties, cik riskantus darījumus uzņemties. Izdarot pareizo izvēli un uzņemoties atbilstošu risku, ilgtermiņā ir samazinājušās pakalpojumu izmaksas, jo saruka zaudējumi no nemaksātājiem, parādu piedziņas, tiesu u.c. izdevumi, tāpēc produkti kļuva lētāki gan ražotājiem, gan gala patērētājiem.

Pirmsākumi Latvijā

Pēc 2008. gada finanšu krīzes arī Latvijas bankas ļoti lielu daļu savas peļņas bija spiestas norakstīt zaudējumos, tāpēc lielākās komercbankas izvērtēja savas kļūdas un pētīja, kas būtu palīdzējis situācijai sagatavoties labāk.

“Vēl pirms 15 gadiem kredītu izsniegšana Latvijā bija kā zvejošana duļķainā ūdenī, jo informācijas trūkuma dēļ pastāvēja liela subjektivitāte par personas kredītspēju. Tādēļ lielākās komercbankas lēma, ka ir nepieciešama iestāde, kas apkopo informāciju ne tikai no lielākajām komercbankām, bet arī nebanku aizdevējiem un citiem uzņēmumiem. Tā 2013. gadā Kredītinformācijas birojs kļuva par pirmo licencēto šāda veida uzņēmumu Latvijā," atminās uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis, kurš uzņēmumā darbojas jau kopš pirmās tā dibināšanas dienas.

Savukārt 2018. gadā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā gan par to, ka gada procentu likmi ierobežo līdz 25%, gan uzlikts pienākums kreditētājiem pārliecināties par klientu spēju norēķināties par uzņemtajām saistībām, audzējot Kredītinformācijas biroja lomu. Pienākums apmainīties ar datiem ir krasi samazinājis iespēju personām bezatbildīgi aizņemties, kā arī palīdz atgūt parādus tiem, kuri nekreditē, bet sniedz pakalpojumus uz pēcapmaksu. Tas ir iespējams tāpēc, ka datiem nonākot Kredītinformācijas Birojā, tie vienmēr tiek atspoguļoti katras personas kredītvēsturē, tāpēc kreditētājs redz ne tikai kredītus un parādus bankās, bet arī kavētos rēķinus pie citiem uzņēmumiem.

“Galu galā ieguvēji esam mēs visi. Spilgts piemērs – daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana. Ja šādā namā kāds nemaksā par apkuri, tad cietēji ir visi, jo rudenī, lai mājai pieslēgtu siltumu, rēķiniem ir jābūt nomaksātiem. Tos sedz pārējie iedzīvotāji, no mājas uzkrājuma vai cīnās ar parādnieku, kas atkal prasa naudu, laiku un emocijas. Līdzīgi ir arī citās nozarēs, jo beigās par nemaksātājiem maksā visi pārējie, tāpēc visa esam ieinteresēti, lai parādnieku datu apmaiņa notiktu," skaidro J. Timermanis.

Sarežģīti nemitīgas attīstības un izaugsmes gadi

Sākumā birojs darbojās Komercbanku asociācijas paspārnē, taču tam bija jākļūst par pašpietiekamu un pelnošu uzņēmumu. Sākumā Kredītinformācijas birojam bija tikai četru Latvijas lielāko komercbanku, t.i. uzņēmuma akcionāru atbalsts, taču gadu gaitā bija jāiegūst vēl citu finanšu iestāžu uzticība, kas bija smags ikdienas darbs. Šobrīd Kredītinformācijas datu bāzē informāciju iesniedz jau vairāk nekā 200 uzņēmumu, piemēram, tādi pakalpojumu sniedzēji kā Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca, Stradiņu slimnīca, Latvenergo, Enfit, Neste, Virši, parādu piedzinēji – GelvoraSergel, Paus Konsult un Conventus, kā arī citi uzņēmumi ar plašu klientu datubāzi.

“Uzticību iegūt ir lēns un laikietilpīgs process, taču to pazaudēt var dažu sekunžu laikā. Tā kā strādājam ar sensitīviem personu datiem, tad kļūdīties nedrīkst, jo katrs nepareizs solis var izmaksāt ļoti dārgi. Lielas investīcija bija nepieciešamas drošas sistēmas izveidē, jo mūsu datus savā īpašumā vēlētos iegūt ļoti daudz hakeru un krāpnieku. Sistēmām jāstrādā kā efektīvam automašīnas motoram, lai klienti lēmumu par finansējuma izsniegšanu varētu pieņemt sekunžu laikā, tāpēc nemitīgi jārūpējas par tās kapacitāti. Šobrīd saņemam ap 2 miljoniem informācijas pieprasījumu gadā," stāsta J. Timermanis.

Liels ieguvums bija starptautiskā kredītinformācijas biroju operatora Creditinfo Grupa pievienošanās kā piektajam akcionāram, kas radīja jaunas izaugsmes iespējas. Tas ļāvis Kredītinformācijas birojam izmantot citu valstu pieredzi un zināšanas, kā arī piedāvāt vienotus produktus visā Baltijā.

“Šobrīd produkti tiek pielāgoti katram lietotājam individuāli, bet nākotnē plānojam ieviest standarta risinājumus, pie kā jau esam uzsākuši darbu. Attiecīgi, ja pārstāvat uzņēmumu, kas darbojas vairākās Baltijas valstīs, tad ir iespēja caur vienu IT risinājumu iegūt datus no visām valstīm vienotā datu struktūrā, gan arī saņemt sarežģītākus tehniskos risinājumus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu. Vairāki uzņēmumi jau mūsu piedāvātos risinājumus izmanto un interese tikai pieaug," saka Kredītinformācijas Biroja pārstāvis.

Nākotnē – mobilā aplikācija un 2x lielāks apgrozījums

Jau 2024. gada sākumā uzņēmums plāno ieviest lietotājiem ērtu mobilo aplikāciju, kur katrs varēs piepazīties ar savu kredītvēsturi, kā arī saņemt citus pakalpojumus, piemēram, uzzināt, kurš ir interesējies par personas kredītvēsturi.

“Šobrīd esam izpildījuši tikai pusi no savas misijas, proti, apkopojuši informāciju par privātpersonām, taču vēl ir liels darbs priekšā, lai iegūtu līdzvērtīgi kvalitatīvu informāciju arī par juridiskajām personām un kļūtu par svarīgāko kredītinformācijas datu bāzi valstī. Latvijā kopā aktīvi ir ap 100 tūkstošiem uzņēmumu, bet tikai aptuveni ceturtā daļa saņem finansējumu komercbankās, nereti tāpēc, ka bankas baidās riskēt nepietiekamās informācijas dēļ. Mūsu mērķis ir paplašināt savu datu bāzi, lai finansējums būtu pieejams daudz plašākam uzņēmēju lokam, sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi," par nākotnes plāniem stāsta J. Timermanis.

Rūpes par atbildīgu finansēšanu

Uzņēmums jau šobrīd uztur mājaslapu manakreditvesture.lv, kurā katrs interesents bez maksas var apskatīt savu kredītvēsturi jeb informāciju gan par agrākām, gan esošām kredītsaistībām. Tur aplūkojams ne tikai aizdevumu noformēšanas laiks, bet arī līgumu summas, aizdevēja nosaukums un cita veida dati. Pieejama arī informācija par maksāšanas disciplīnu – vai saistības izpildītas laicīgi, vai arī bijuši kavējumi.

“Šī ir lieliska iespēja katram pārliecināties par savu kredītvēsturi un noskaidrot vai visi kredīti tiešām ir paša ņemti, vai neesat kļuvis par krāpniecības upuri, kā arī pārliecināties vai esat veicis visus maksājumus un nav piemirsts kāds sen neapmaksāts rēķins, piemēram, par stāvvietu. Datubāzi šobrīd lieto vairāk nekā 145 tūkstoši personu, un lietotāju skaits turpina augt. Mēs ceram, ka liels klientu pieaugums varētu būt pēc mobilās aplikācijas ieviešanas. Attīstot savu darbību plānojam nākamo 10 gadu laikā apgrozījumu dubultot," noslēdz J. Timermanis.

Kredītinformācijas birojs skaitļos