Pērn sarucis izsniegto hipotekāro kredītu skaits; vidējā summa turpina augt
2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz sarucis. Kā liecina “Kredītinformācijas Biroja" klientu apkopotie dati, 2022. gadā izsniegti par aptuveni 7% mazāk hipotekāro kredītu. Neskatoties uz skaita kritumu, turpina augt vidējā izsniegtā kredīta summa.
“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā būs mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā – 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā," secina AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.
Visaktīvākie kredītņēmēji ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadu vecumam, ar kuriem slēdz 45% hipotekāro kredītu līgumu, kā arī no 26 līdz 30 gadiem, kuriem izsniedz katru ceturto mājokļa kredītu (25%).
Aug atmaksu termiņi
Pieaugot izsniegtā kredīta summai, palielinās arī līgumu atmaksas termiņi. Aizņēmumi līdz 10 gadiem kļūst arvien nepopulārāki, taču līgumi ar termiņu 25 gadi jau sasniedz gandrīz pusi no visiem darījumiem. Ja 2016. gadā uz termiņu virs 25 gadiem tika izsniegti 25% aizdevumu, tad 2022. gadā tie sasniedza jau aptuveni 48%.
“Tā kā tirgū parādās arvien vairāk jauno projektu, kuri energoefektivitātes dēļ šobrīd tirgū ir ļoti pieprasīti, bet arī salīdzinoši dārgi, tad šādu īpašumu iegādei arvien vairāk kredītņēmēju izvēlas ņemt kredītu uz maksimālo termiņu. Tāpat mājokļu cenu pieaugums krietni pārsniedz algu pieaugumu, tādēļ kredītņēmēji ir spiesti izvēlēties garākus atmaksas termiņus," saka I.Miķelsons.
Pret saistībām izturas arvien atbildīgāk
AS “Kredītinformācijas Birojs" apkopotie dati liecina, ka kredītņēmēji pret savām saistībām izturas arvien atbildīgāk. Ja šobrīd līgumu skaits ar maksājumu kavējumiem virs 60 dienām, kuri pārsniedz 150 eiro, ir aptuveni 0,5%, tad 2016. un 2017. gadā tie bija no 1-2%.
Kreditēšanas eksperts skaidro, ka šo gadu laikā visticamāk ir uzlabojušies arī kredītiestāžu risku izvērtēšanas politika un klientu kredītspēju izvērtē rūpīgāk nekā iepriekš: “Mūs dati liecina, ka no visiem šobrīd aktīvajiem līgumiem, kuri atvērti pēdējo 7 gadu laikā, tikai 1% aizņēmēju ir augsta riska kredītreitings. Tas nozīmē, ka klients jau kavē kādus maksājumus vai tiek prognozēts, ka kavēs tuvāko 12 mēnešu laikā."
Samazinās kreditētāju skaits
Pēdējo septiņu gadu laikā ir samazinājies kredītiestāžu, kuras izsniedz hipotekāros kredītus, skaits. Bankas ir apvienotas, likvidētas vai fokusējušās uz citiem produktu veidiem.
“Piemēram, šajā laikā ir apvienojusies Luminor un Nordea banka, likvidēta ABLV banka un PNB Banka, 2022. gada nogalē Privat Bank paziņoja par savas darbības izbeigšanu, kā arī notikušas citas izmaiņas. No vienas puses tas samazina konkurenci, bet, tā kā Latvijas tirgus ir samērā mazs, notikusi neizbēgama tirgus konsolidācija apritē paliekot drošākajiem kreditētājiem," saka I. Miķelsons.