Studiju vai studējošo kredītu atmaksu kavē 3,6% aizņēmēju
Aktīvi kredīti studiju maksas segšanai vai studiju atbalstam šobrīd ir 29 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, un šobrīd maksājumus kavē aptuveni 3,6% kredītņēmēju. Vidējā aizdevumu summa ir ap 5700 eiro, taču pēdējos gados tai ir tendence pieaugt. Kopumā aizņēmēji ir ar pozitīvu kredītreitingu. Negatīva kredītvēsture ir vien 2000 aizņēmēju.
“Iedzīvotāji, kas ņem aizdevumu studijām Latvijas augstskolās, ir diezgan disciplinēti un maksājumu kavētāju skaits virs 60 dienām nav pārāk liels. Proporcionāli nedaudz vairāk tiek kavēta studējošā kredīta atmaksa, kas paredzēts studenta finansiālajam atbalstam, nevis studiju maksas segšanai. Lai gan pēdējos gados lielai daļu studiju kredītu izsniedz ar valsts garantiju, lielākā daļa spēkā esošo kredītlīgumu joprojām ir slēgti vēl ar diviem galvotājiem. Aptuveni divas trešdaļas galvotāju ir privātpersonas, bet viena trešdaļa – juridiskas personas," stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.
Visbiežāk aizņemas vecumā līdz 25 gadiem
Trīs no četriem kredītiem (74%) izsniegti jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, 10% – iedzīvotājiem no 26 līdz 30 gadiem, 12% – no 31 līdz 40 gadu vecumam un 4% vecākiem par 41 gadu. Lielākā daļu līgumu (87%) slēdz uz laiku no 10 līdz 15 gadiem.
Šobrīd spēkā esošiem līgumiem vidējā aizdevumu summa studiju maksas segšanai ir 5770 eiro, bet studiju atbalstam – 5570 eiro. Augot dzīves dārdzībai un palielinoties inflācijai, pēdējos gados ir augušas arī vidējās studentiem izsniegtās aizdevumu summas un studiju kredītam pēdējos 3 gados tā pārsniedz jau 7000 eiro.
“Ar katru gadu nedaudz pieaug gan studentu pieprasījums pēc studiju un studējošā kredīta, gan to klientu skaits, kas izvēlas abus aizdevuma veidus. Statistika par noslēgtajiem līgumiem pagājušajā gadā liecina, ka 9% no visiem studentiem noslēdza gan studiju kredīta līgumu, kas paredzēs studiju maksas segšanai, gan studējošā kredītu studiju atbalstam. Nenoliedzami jaunais studiju un studējošo kreditēšanas modelis sniedz iespēju studēt plašākam sabiedrības lokam, saņemot nepieciešamo finansējumu, jo saņemtais aizdevums ir garantēts no valsts budžeta līdzekļiem un nav nepieciešams fiziskas personas galvojums. Lai arī aizdevums ir kļuvis pieejamāks, tas neatceļ faktu, ka tas būs jāatmaksā. Tāpēc pirms pieteikties kādam no aizdevuma veidiem, aicinām rūpīgi izvērtēt nepieciešamo aizdevuma apjomu un iepazīties ar prognozējamajiem ikmēneša maksājumiem pēc studiju pabeigšanas," saka “Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītāja Ieva Muzikante.
Lielākas grūtības ekonomiski nestabilākā laikā
No visiem aktīvajiem līgumiem 3,1% ir vai nu resktrukturizēti vai nodoti parādu piedziņai. Dati liecina, ka šie līgumi galvenokārt slēgti periodā no 2004. līdz 2013. gadam. Visbiežāk nosacījumi mainīti līgumiem, kuri atvērti ekonomiskās krīzes laikā 2008. un 2009. gadā. Vairāk korekcijas līgumos veiktas arī Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā, kad izteikti mainījās studiju procesi un daļa iedzīvotāju zaudēja ienākumu avotus. Savukārt parādu piedziņai visbiežāk nodoti līgumi, kas slēgti 2004. un 2007. gadā. Kopumā studenti kredītiestādēm šobrīd ir parādā vairāk nekā 75 miljonus eiro
Saskaroties ar jebkuru esošu saistību kredītmaksājumu veikšanas grūtībām, ir svarīgi laikus vērsties bankā, lai izvērtētu risinājuma iespējas, negaidot maksājuma kavējuma iestāšanos. Esošās finanšu situācijas apzināšana un savlaicīga drošības spilvena veidošana ir pirmais solis, kas ļaus izvairīties no maksājumu grūtībām nākotnē, atgādina I. Muzikante.